Digitālo tehnoloģiju ieviešanu mācību telpās mūsdienās bieži pasniedz kā pašsaprotamu kvalitātes uzlabojumu. Šo priekšstatu veido ražotāju mārketings, izglītības politika un arī pētījumi. Viens raksts ziņo par 46,5 % sekmju pieaugumu datubāzu kursā. Cits raksta par sajūsmas pilnām skolēnu aptaujām. Sistemātiskā pārskatā 27 no 31 pētījuma uzrāda pozitīvu efektu. Tas izskatās pārliecinoši.

Maģistra studijās rūpīgāk izlasīju piecus recenzētus rakstus no 2023.–2025. gada. Aiz spožajiem cipariem parādījās kas cits: risks, ko varētu saukt par digitālo tehnoloģiju efektivitātes pārvērtēšanu. Tā ir situācija, kurā vāji vai īslaicīgi pierādījumi kļūst par pamatu dārgiem lēmumiem, un audzēkņi solīto labumu nesaņem.

Ko īsti nozīmē „efektīvs”?

Pirmais, kas pārsteidz: vārds „efektivitāte” katrā pētījumā nozīmē ko citu. Vienā tas ir testa punktu pieaugums. Otrā tas ir skolēnu pašu vērtējums par savu iesaisti un radošumu. Trešajā tas ir vispārīgs apgalvojums par kritiskās domāšanas veicināšanu bez neviena mērījuma. Ceturtajā tā ir ietekme, kas atkarīga no apstākļiem. Ar vienu jēdzienu apzīmē četras dažādas lietas, tāpēc „skolēniem patika” tik viegli pārtop par „tehnoloģija uzlabo mācīšanos”.

Jo vājāks pētījums, jo skaļāks secinājums

Ja pētījumus sakārto pēc to dizaina, iezīmējas nepatīkama likumsakarība:

  • Visdrošākos apgalvojumus pauž aprakstošs raksts par 3D drukas pulciņu profesionālajā skolā. Tajā nav neviena salīdzināma mērījuma.
  • Pašvērtējuma projektā piedalījās skolēni, kurus STEM jau interesēja. Augsta iesaiste šādā grupā ir gaidāma neatkarīgi no tehnoloģijas.
  • Tie paši 46,5 % iegūti vienā grupā ar priekštestu un pēctestu, bet bez kontrolgrupas. Nav iespējams pateikt, cik studenti būtu iemācījušies tajā pašā kursā bez jaunās tehnoloģijas. Visa mācību procesa rezultātu piedēvē rīkam.
  • Vienīgais eksperiments ar nejaušu sadalījumu (imersīvā virtuālā realitāte) ir daudz piesardzīgāks. Tas pēta vienu nodarbību un salīdzina divas VR versijas, nevis VR ar tradicionālu mācīšanos.
  • Sistemātiskā pārskata autori paši atzīst, ka pētījumu par negatīvu vai neskaidru ietekmi trūkst un ka ilgtermiņa efekti nav pierādīti. Tātad „27 no 31” var liecināt nevis par tehnoloģiju efektivitāti, bet par to, kādi pētījumi tiek publicēti.

Neviens no pieciem pētījumiem nemēra to, kas profesionālajā izglītībā ir svarīgākais: vai prasme saglabājas un darbojas arī citā vidē.

Jaunuma efekts: kāpēc pirmās nedēļas maldina

Jauna tehnoloģija sākumā iedarbojas divos pretējos virzienos. Aizrautība uz brīdi paaugstina iesaisti. Nepazīstama saskarne rada papildu kognitīvo slodzi, kas traucē apgūt saturu. Tāpēc mērījums tūlīt pēc ieviešanas neatspoguļo tehnoloģijas patieso vērtību ne pozitīvā, ne negatīvā virzienā.

To esmu redzējis arī Rīgas Tehniskajā koledžā. Kad ieviesām Chromebook datorus, audzēkņu atsauksmes bija negatīvas. Saskarne nebija tāda kā ierastajā Windows vidē, un populāras datorspēles tajos nevarēja spēlēt. Tas nenozīmē, ka rīks ir nederīgs. Tas nozīmē, ka prasme darboties vienā pazīstamā „būrītī” vēl nav digitālā pratība. Spēja pielāgoties citai saskarnei ir tieši tas, kas jāmāca. Līdzīgi bija ar Skolo.lv: sākumā to uztvēra kā apgrūtinājumu, vēlāk tā kļuva par ikdienas normu.

Trīs tehnoloģiju lomas

Lai neapjuktu starp spožām prezentācijām un reālo mācību procesu, man palīdz nošķirt trīs lomas:

  1. Dekorācija jeb mācību dažādošana. Padara stundu pievilcīgāku un uz brīdi ceļ interesi, bet pati par sevi negarantē dziļāku izpratni.
  2. Pedagoģisks līdzeklis. Ir vērsts uz konkrētu mācību rezultātu. Šeit metodiskais dizains ir svarīgāks par ierīci.
  3. Profesionāls darba rīks. Tā ir tehnoloģija, kuras apguve pati ir mācību mērķis, piemēram, 3D printeri, CAD sistēmas un programmējami kontrolleri.

Lomas ne vienmēr var stingri nodalīt, un tas nav slikti. Mani audzēkņi Skolotāju dienā ar 3D printeri sagatavoja izstādi, ar kuru pateicās pedagogiem. Rezultāts bija izklaidējošs, bet rīks bija īsts, un audzēkņi apguva reālu ražošanas tehnoloģiju. Izmantot pievilcīgu formu sarežģīta rīka apguvei ir pedagoga meistarība. Problēma rodas pretējā gadījumā, kad dekorācijas radīto sajūsmu uzdod par pedagoģisku sasniegumu un uz tās pamata pieņem lēmumu par iepirkumu.

Imersīvā telpa ar sprāgstošām bumbām

Šogad Erasmus programmas pasākumā LCAMP Week & Open Days Vitorijā-Gasteisā (Basku zemē) kolēģi iepazīstināja ar savu imersīvo telpu. Iecere bija lieliska: ļaut audzēkņiem virtuāli „ieiet” tīrtelpās un bīstamās ražotnēs, kur īsta mācību ekskursija nav iespējama. Tieši šādos gadījumos tehnoloģija ir pamatota, jo tā dod piekļuvi citādi nesasniedzamajam.

Realitātē telpā rādīja viktorīnu uz dārgas interaktīvās tāfeles. Noteiktā laikā bija jāatbild uz jautājumu, un pēc nepareizas atbildes „uzsprāga” bumba. To var paveikt ar jebkuru tiešsaistes viktorīnas rīku. Paši vietējie kolēģi šo ieguldījumu atzina par naudas izšķērdēšanu. Ja trūkst satura, metodikas un sagatavotu pedagogu, pedagoģiskam mērķim domāta tehnoloģija noslīd līdz dekorācijai.

Ko no tā secināt

Tehnoloģijas izglītībā darbojas, bet ne pašas par sevi. Labākie pētījumi neapgalvo, ka tehnoloģija strādā vienmēr. Tie parāda, kad un kāpēc tā strādā. Rezultātu nosaka pedagoģiskais dizains, pedagogu sagatavotība un audzēkņu pieredze ar konkrēto vidi, nevis ierīce.

Pirms pērkam nākamo „inovāciju”, vērts uzdot trīs jautājumus:

  • Kāda būs tās loma? Dekorācija, pedagoģisks līdzeklis vai profesionāls rīks? Efektivitāte jāvērtē atbilstoši šai lomai.
  • Vai tā dod kaut ko citādi nesasniedzamu? Piemēram, piekļuvi bīstamai vai nepieejamai videi vai reāla profesionālā rīka apguvi, nevis darbības imitāciju.
  • Vai audzēknis spēs strādāt arī tad, kad mainīsies vide, saskarne vai darba apstākļi? Profesionālajā izglītībā tas ir galvenais kritērijs, nevis tas, cik aizrautīgs viņš bija pirmajā nodarbībā.

Pats to plānoju pārbaudīt koledžā. Ieviešot jaunu tehnoloģiju, audzēkņus aptaujāšu un izmērīšu viņu prasmes tūlīt pēc ieviešanas un vēlreiz pēc vairākiem mēnešiem. Tikai tā var atšķirt jaunuma efektu no ilgstošas ietekmes.

Raksts balstīts uz manu analītisko darbu LU maģistra studiju kursā „Ievadkurss tehnoloģiju izmantojumā izglītībā”.

Avoti