Šonedēļ apskatā: LIAA stends izstādē Hannover Messe 2027, IT un OT tīklu uzraudzība ar nelielām komandām, optiskā taustes āda robota rokai, jauns paneļdators un CNC griešanas līniju ieviešana mazās darbnīcās.
Šīs nedēļas tehniskās ziņas aptver gan praktiskas ikdienas rūpnīcu problēmas, gan laboratoriju pētījumus. Kamēr pētnieki piešķir robotu manipulatoriem smalku taustes uztveri un aparatūras ražotāji stiprina malu skaitļošanu vadības paneļos, ražošanas cehos galvenie izaicinājumi paliek nemainīgi: kā ar ierobežotiem resursiem uzturēt tīklu drošību un optimizēt materiālu patēriņu darbagaldos.
LIAA aicina pieteikties Latvijas stendam izstādē Hannover Messe 2027
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmumus līdz 18. novembrim pieteikties dalībai nacionālajā stendā starptautiskajā inženiernozaru izstādē "Hannover Messe 2027", kas norisināsies Hanoverē no 2027. gada 5. līdz 8. aprīlim.
Izstāde aptver tādas nozares kā mašīnbūve, metālapstrāde, rūpniecisko iekārtu ražošana, enerģētika, elektronika, elektrotehnika, automatizācija, robotizācija, jaunu materiālu izstrāde un lietišķie pētījumi. Latvijas nacionālajam stendam plānota 72 m² platība, un tajā paredzēta vieta līdz desmit uzņēmumiem, kurus pēc pieteikuma anketām atlasīs LIAA.
Avots: LIAA aicina pieteikties dalībai Latvijas nacionālajā stendā starptautiskajā inženiernozaru izstādē Hannover Messe 2027 (MASOC – pasākumi)
Nelielu komandu pieeja IT un OT tīklu drošības uzraudzībai
Uzņēmuma "Paessler" aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 IT vadītāju, liecina, ka aptuveni 75% vidējā līmeņa uzņēmumu par tīkla monitoringu atbild tikai divi līdz pieci darbinieki. Vienlaikus pat lielās organizācijās tikai viena no sešām apvieno operāciju tehnoloģiju (OT) un korporatīvo IT sistēmu pārraudzību vienotā skatā, radot izolētas datu plūsmas un apgrūtinot kiberdraudu atpazīšanu.
Aptaujā 58% respondentu kā vērtīgāko funkciju atzīmē anomāliju noteikšanu, un 40% uzsver nepieciešamību samazināt viltus trauksmju daudzumu. Mazām komandām risinājums ir bāzes līnijas un sliekšņu noteikšana ierastajiem tīkla procesiem, tostarp programmējamo loģisko kontrolieru (PLK) reģistru, vārteju, cikla laika (scan time) un centrālā procesora noslodzes uzraudzība. Kā piemērs minēts pārtikas pārstrādes uzņēmums, kur tīkla brīdinājumu ievadīšana SCADA sistēmā ļāva laikus pamanīt komutatora defektu pirms aukstumiekārtas vadības kontroliera apstāšanās.
Avots: IT/OT Network Security: How Manufacturers Can Protect Production With Lean Teams (Automation World)
EmArm: robota roka ar optisko taustes uztveri visā garumā
Honkongas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes (HKUST) pētnieki izstrādājuši manipulatoru "EmArm", kas apvieno visas rokas taustes sensoriku ar reāllaika lēmumu pieņemšanas algoritmu. Robota mehāniskajā karkasā ir iestrādāta mīksta optiskā taustes āda ar laukumu virs 71 000 mm², bet spēku sadalījumu reģistrē iekšējas submilimetru kameras, nodrošinot 0,085 mm telpisko izšķirtspēju.
Optiskā sensora uzbūvei nav nepieciešams sarežģīts elektronisko vadu tīkls, un tā ir noturīga pret elektromagnētiskajiem, gaismas, temperatūras, mitruma un akustiskajiem traucējumiem, eksperimentos saglabājot 97,9% signāla precizitāti. Sistēma iztur vairāk nekā 15 kg spiediena slodzi un 7,35 Nm vērpes momentu, nezaudējot standarta industriālo manipulatoru pozicionēšanas atkārtojamību.
Pētnieku izveidotā uztveres un darbības atgriezeniskā saite apstrādā locītavu leņķus un taustes parametrus, ļaujot reāllaikā pielāgot satvēriena spēku. Demonstrācijās roka spēja noturēt ārpus centra novietotu basketbola bumbu, kā arī ar 99,8% precizitāti atpazīt piecus pieskārienu veidus (glāstīšanu, kniebšanu, bakstīšanu, kutināšanu un sišanu).
Avots: Team develops embodied robotic arm 'EmArm' with human-like touch sensing (Tech Xplore – Robotics)
Darveen laiž klajā rūpniecisko paneļdatoru mākslīgā intelekta lietotnēm
Uzņēmums "Darveen" izlaidis rūpniecisko paneļdatoru DPC-1210, kas aprīkots ar Intel Core Ultra 5 125H vai U sērijas procesoriem un paredzēts malu skaitļošanai un mākslīgā intelekta secināšanas (inference) uzdevumiem darba vietā.
Iekārtai ir 21,5 collu projicēti kapacitatīvs skārienekrāns, dzesēšanas sistēma ar vara siltumcaurulēm un atbalsts papildu skaitļošanas moduļiem. Iekļautās ieejas un izejas saskarnes paredzētas savienojumam ar industriālajām perifērijas ierīcēm, sensoriem, kamerām, tīklu un ārējiem displejiem, vienā platformā apvienojot cilvēka un mašīnas saskarnes (HMI) darbību un datu apstrādi.
Avots: 21.5in industrial Panel PC for Edge AI applications (Control Engineering Europe)
CNC ligzdošanas iekārtas un siju zāģi mazajās mēbeļu ražotnēs
Nelielas mēbeļu darbnīcas ar mazāk nekā 15 darbiniekiem arvien biežāk pāriet no manuālajiem formātzāģiem uz automatizētām siju zāģēšanas un CNC ligzdošanas (nesting) iekārtām. Galvenais iemesls ir kvalificētu operatoru trūkums un materiālu atgriezumi: manuālā piegriešanā zudumi parasti sasniedz 12–18%, savukārt programmatūras optimizēta griešana tos samazina līdz 5–8%. Apstrādājot ap 200 lokšņu nedēļā, šāds ietaupījums var sasniegt aptuveni 18 000 mārciņu gadā.
Jaunu darbinieku apmācība darbam ar automatizētu līniju prasa aptuveni divas līdz trīs nedēļas pretstatā mēnešiem pie manuālā zāģa, kā arī atsevišķas iekārtas ļauj veikt piegriešanu bez personāla klātbūtnes nakts stundās. Mazākiem cehiem, kas apstrādā zem 100 loksnēm nedēļā, finansiāli izdevīgāks risinājums nereti ir detaļu piegriešanas ārpakalpojums, savukārt iekārtu iegādi atvieglo tas, ka vienkāršāku CNC ligzdošanas frēžu cenas no 60 000 mārciņām pirms desmit gadiem samazinājušās līdz aptuveni 25 000 mārciņu. Vienlaikus ieviešana prasa precīzu rasējumu failu sagatavošanu, personāla apmācību optimizācijas programmatūrā, kā arī atbilstošu trīsfāzu elektropieslēgumu un skaidu nosūkšanu.
Avots: Why Automated Cutting Lines Are Winning Over Small Furniture Workshops (Robotics & Automation News)
Ko tas nozīmē mums
Automatizācijas un vadības tehniķiem robeža starp tradicionālo mehatroniku un tīklu inženieriju kļūst arvien šaurāka. Tā kā rūpnīcu iekārtas un PLK tiek integrēti kopējos uzņēmuma tīklos, pamatzināšanas par komutatoru uzraudzību, tīkla noslodzes sliekšņiem un datu plūsmu anomālijām kļūst tikpat svarīgas kā vadības loģikas programmēšana. Tāpat arī vadības aparatūra attīstās: paneļdatori tagad spēj uz vietas veikt mašīnredzes un datu analīzi, kas prasa izpratni par integrētām HMI un malu skaitļošanas platformām.
Ražošanas uzņēmumiem, kas plāno procesu modernizāciju, mazās galdniecības piemērs rāda, ka automatizācijas pamatojums bieži vien slēpjas nevis apstrādes ātrumā, bet gan izejmateriālu zudumu samazināšanā un atkarības mazināšanā no šauri specializēta personāla. Savukārt augsto tehnoloģiju un mašīnbūves uzņēmumiem laicīga gatavošanās tādām izstādēm kā Hannover Messe ir praktisks veids, kā novērtēt savu iekārtu atbilstību starptautiskajām prasībām.
Ziņu atlasīja un pārbaudīja Aleksandrs Okuņevs; melnraksta sagatavošanā izmantots MI rīks.