Esmu brīvprātīgais grāmatvedis nelielai dzīvokļu īpašnieku biedrībai. Darba nav daudz: daži simti bankas maksājumu gadā, rēķini īpašniekiem reizi mēnesī, čeki par saimniecības precēm un reizi gadā gada pārskats VID. Līdz šim tas notika Excel tabulās un e-pasta mapēs. Strādāja, bet katru mēnesi tie paši soļi ar roku, un gada beigās jāmeklē, kurš čeks pieder kuram maksājumam.

Vienā dienā izdarīju divas lietas: sakārtoju savu mājas serveri un uzbūvēju uz tā biedrības uzskaites sistēmu. Abas lietas darīju kopā ar MI programmēšanas asistentu (Claude Code). Tas rakstīja kodu un konfigurāciju, bet es lēmu, ko darām, un pārbaudīju rezultātu. Šis raksts ir par to, kas sanāca, un vēl vairāk par to, kas sākumā nesanāca.

1. daļa: serveris pirms jaunas lietotnes

Mājas serveris bija izaudzis tā, kā tie parasti izaug: viens konteiners šodien, otrs pēc mēneša. Pirms likt tur grāmatvedības datus, gribēju kārtību.

Viens steks, viena atbildība. Docker Compose steki tagad ir sadalīti pēc nozīmes: vietne, DNS filtrs, automatizācija, tunelis uz ārpasauli. Katru var atjaunināt vai apturēt, neaiztiekot pārējos. Vecs steks ar desmit servisiem, no kuriem strādāja viens, vienkārši pazuda.

Paroles ārā no konfigurācijas faila. Compose failos vairs nav neviena noslēpuma. Tie glabājas konteineru pārvaldības rīka mainīgajos. Konfigurāciju tagad varu droši glabāt versiju kontrolē un rādīt citiem.

Nekādu atvērtu portu internetam. Publiskie servisi ir sasniedzami tikai caur izejošu tuneli. Mājas maršrutētājā nav pāradresēts neviens ports. Privātajām lietotnēm priekšā ir vēl piekļuves kontrole: pirms lietotnes pieteikšanās lapas jāapstiprina e-pasts ar vienreizēju kodu. Tātad divas slēdzenes, no kurām pirmā vispār neielaiž svešus līdz lietotnei.

Ugunsmūris un SSH. SSH tikai ar atslēgām, paroles izslēgtas. Viena mācība, ko vērts zināt ikvienam ar Docker: konteineru publicētie porti apiet ugunsmūra noteikumus, jo Docker pats raksta savus tīkla noteikumus. Ja domā, ka ugunsmūris aizsargā konteinera portu, pārbaudi to. Labākais risinājums: neko nepublicēt, ja tas nav vajadzīgs, un servisus savienot iekšējos Docker tīklos.

Dublējumi, kas tiešām atjaunojas. Katru nakti skripts arhivē konteineru datus lokāli uz atsevišķa diska un šifrētā veidā nosūta uz mākoņkrātuvi. Lokāli glabājas nedēļa, mākonī mēnesis. Datubāzēm (SQLite) tas nav tik vienkārši kā "nokopē failu": ja kopē, kamēr lietotne raksta, kopija var būt bojāta. Tāpēc konteineru uz brīdi iesaldē vai izmanto SQLite iebūvēto "online backup" funkciju, kas izveido konsekventu kopiju bez apturēšanas.

Paziņojumi, nevis pārbaudes. Ja dublējums neizdodas vai diska veselības rādītāji pasliktinās, atnāk ziņa telefonā. Es negribu katru rītu skatīties žurnālos. Gribu, lai serveris pasaka, kad kaut kas nav labi.

2. daļa: uzskaites sistēma

Prasības bija vienkāršas:

  • vienkāršā ieraksta grāmatvedība pēc Latvijas noteikumiem biedrībām;
  • naudas plūsmas žurnāls, kas izskatās tieši kā noteikumu paraugs un ir eksportējams uz Excel;
  • īpašnieku norēķinu reģistrs: cik katram aprēķināts, cik samaksāts, kam parāds;
  • gada pārskats ar skaitļiem pa rindu kodiem, ko pārrakstīt VID sistēmā;
  • un pats galvenais: pēc iespējas mazāk ievades ar roku.

Tehniski tā ir Django lietotne ar SQLite datubāzi vienā konteinerā. Biedrībai ar dažiem simtiem ierakstu gadā lielāka datubāze nav vajadzīga, un viens fails ir viegli dublējams.

No kurienes nāk dati

Banka. Lielākā daļa banku ļauj lejupielādēt konta izrakstu ISO 20022 XML formātā (camt.052/053). Tas ir starptautisks standarts, tāpēc parsētājs ir neliels un nav atkarīgs no konkrētas bankas. Programma nolasa maksājumus, izlaiž jau importētos (katram ir unikāla bankas atsauce) un pēc noteikumiem piešķir kategorijas. Pēc importa tā salīdzina savu aprēķināto atlikumu ar izraksta atlikumu. Ja tie nesakrīt līdz centam, kaut kas ir nepareizi.

Mēģināju arī automatizēt izraksta saņemšanu caur PSD2 atvērto banku. Tehniski iespējams, bet bezmaksas starpnieku noteikumi parasti paredz privātpersonu kontus, nevis organizāciju, un piekļuve jāapstiprina ik pēc dažiem mēnešiem. Biedrībai ar vienu kontu viena XML lejupielāde mēnesī ir godīgāks kompromiss.

Rēķinu serviss. Rēķinus īpašniekiem izraksta mākoņa rēķinu programma, kurai ir API. Reizi diennaktī lietotne paprasa izrakstīto rēķinu sarakstu un katram jaunajam vai mainītajam lejupielādē e-rēķinu (UBL XML), kurā ir rindas: apsaimniekošana, apkure, atkritumi. Tā maksājumu var sadalīt pa pakalpojumiem, un gada pārskatā redzams, kas no kā sastāv.

E-pasts. Šī ir mana mīļākā daļa. Čeku vai rēķinu pietiek nosūtīt uz biedrības e-pastu. Telefonā nofotografēts čeks arī der. Automatizācijas rīks (n8n) pamana jauno vēstuli, paņem pielikumus un nosūta tos valodas modelim ar lūgumu atgriezt strukturētus datus: dokumenta veidu, numuru, datumu, pārdevēju, reģistrācijas numuru, summu. Atbildes formātu nosaka JSON shēma, tāpēc modelis nevar "izdomāt" brīvu tekstu. Rezultātu kopā ar failu saņem lietotnes API, un dokuments pats piesaistās bankas maksājumam.

Kā dokuments atrod savu maksājumu

Šķiet vienkārši: tāda pati summa, līdzīgs datums. Praksē nē. Atkritumu izvešanas rēķins ir tieši tikpat liels katru mēnesi, tāpēc pēc summas vien nevar saprast, kurš ir kurš. Galīgā secība:

  1. maksājuma mērķī ir dokumenta numurs. Tas ir drošākais;
  2. tā paša rēķina otrs fails jau ir piesaistīts (daudzi piegādātāji sūta PDF un e-rēķina XML);
  3. tikai viens izdevums ar tādu pašu summu pieņemamā laika logā, un, ja ir vairāki, izšķir partneris.

Ja nekas no tā neder, dokuments paliek sarakstā "nepiesaistītie", un to izlemj cilvēks. Labāk pajautāt nekā piesaistīt nepareizi.

Partneri: viens uzņēmums, pieci nosaukumi

Banka raksta UZŅĒMUMS SIA, rēķinā ir SIA „Uzņēmums”, bet kartes pirkumā UZNEMUMS-PILSETA LV-1234. Cilvēkam tas ir viens un tas pats, programmai trīs dažādas virknes. Risinājums ir normalizēta atslēga: noņem uzņēmējdarbības formu (SIA, AS), pēdiņas, garumzīmes un lielos burtus, un no kartes pirkuma apraksta izvelk tirgotāja vārdu. Ja vēl paliek neskaidrības, partnerus var apvienot ar vienu pogu, un programma atceras visus nosaukuma variantus. Partnerim var piešķirt noklusējuma kategoriju, un tad lielākā daļa kategorizēšanas noteikumu vairs nav vajadzīgi.

Kredīts, kas jāsadala pa dzīvokļiem

Biedrībai ir aizdevums jumta remontam, un katrs dzīvoklis maksā savu daļu pēc platības. Līdz šim to rēķināja diezgan gudra Excel tabula. Pārnesu tās loģiku lietotnē un pēc tam salīdzināju rezultātus ar tabulu uz to pašu datumu: 12 dzīvokļi, deviņi rādītāji katram un visi grafika mēneši līdz kredīta beigām. Nulle nesakritību. Tikai pēc tam tabulu varēja nolikt malā. Ja pārnes aprēķinu no viena rīka uz otru, salīdzini rezultātus, pirms uzticies jaunajam.

Ko iemācījos (jeb kas nogāja greizi)

Šī ir godīgākā raksta daļa. Neviena no šīm kļūdām nebija katastrofāla, bet katra iemācīja kaut ko noderīgu.

Bankas izrakstā "atmaksa" ne vienmēr ir atmaksa. Viens maksājums bija aprakstīts kā aizdevuma atmaksa, un sākumā to tā arī uzskaitīju. Aizdevuma atlikums nesakrita ar bankas izziņu. Izrādījās, ka tā bija nauda, ko banka paturēja kā nodrošinājumu. Tā joprojām ir biedrības nauda, tikai nav brīvi lietojama. Mācība: salīdzini ar ārēju avotu, nevis ar maksājuma aprakstu.

Atvērta pārlūka cilne var pārrakstīt tavu darbu. Atjaunināju automatizācijas plūsmu tieši serverī, bet redaktorā pārlūkā bija atvērta vecā versija. Saglabājot vienu iestatījumu, tā pārrakstīja jauno. Rezultātā vecā plūsma apstrādāja simtu vēstuļu, ko nevajadzēja. Tagad pēc katra importa vispirms pārlādēju lapu.

Valodas modelim arī ir ātruma limits. Kad simts pielikumu tika nosūtīti reizē, lielākā daļa atbilžu bija tukšas. Kļūdu neredzēja, jo plūsma bija iestatīta turpināt pat tad, ja modelis neatbild. Pauzes starp pieprasījumiem to atrisināja. Bet galvenais secinājums cits: ja sistēma "klusi turpina" kļūdas gadījumā, vajag arī veidu, kā pamanīt, ka tā turpina tukšā.

Izdzēstais atgriežas. Izdzēsu nevajadzīgus dokumentus, bet nākamajā sinhronizācijā tie atkal ienāca no e-pasta mapes, jo pēc dzēšanas programma vairs nezināja, ka tie bija dublikāti. Tagad dzēšot saglabājas faila nospiedums (SHA-256), un to pašu failu otrreiz neielādē.

"Database is locked". SQLite labi strādā, kamēr datubāzē raksta viens process. Fona sinhronizācija un poga "sinhronizēt tagad" vienlaikus to vairs nenodrošināja. Palīdzēja divas lietas: transakcijas režīms IMMEDIATE ar gaidīšanas laiku un faila slēdzene, kas neļauj vienlaikus darboties divām sinhronizācijām.

Optimizācija, kas paslēpj datus. Lai taupītu API pieprasījumus, sinhronizācija sākumā skatījās tikai pēdējos četrus mēnešus. Kad vecākus rēķinus atzīmēju kā apmaksātus, programma to nepamanīja. Ietaupījums bija pāris pieprasījumi dienā. Kļūda bija nepareizi skaitļi. Slikts darījums.

Cilvēki maksā radoši. Kāds samaksāja kārtējo rēķinu, bet maksājuma mērķī ierakstīja iepriekšējā mēneša numuru, kas jau bija apmaksāts. Programma tagad pārbauda: ja norādītais rēķins jau ir samaksāts, tā meklē tā paša maksātāja nesamaksātu rēķinu ar tādu pašu summu.

DNS atceras arī "nav". Jaunā apakšdomēna adrese datorā un telefonā vēl pusstundu neatvērās, lai gan serverī viss strādāja. Pirmajā mēģinājumā (pirms ieraksts bija izveidots) DNS serveris saņēma atbildi "tādas adreses nav", un šo negatīvo atbildi tas drīkst atcerēties līdz SOA ierakstā norādītajam laikam. Pārlūks ar savu šifrēto DNS strādāja uzreiz. Mācība: izveido DNS ierakstu, pirms pirmo reizi atver adresi.

Rezultāts

Mēneša darbs tagad ir šāds: izrakstīt rēķinus, lejupielādēt vienu bankas failu un sākumlapā izskatīt sarakstu "Jāizdara". Parasti tajā ir daži punkti. Čekus sūtu uz e-pastu, tiklīdz tos saņemu, un tie paši nonāk vietā. Gada pārskatam skaitļi ir gatavi pa rindu kodiem.

Svarīgākais, ko paturu prātā: automatizācija neaizstāj pārbaudi, tā to pārvieto. Agrāk pārbaudīju katru ierakstu. Tagad pārbaudu, vai sakrīt kontrolsummas: bankas atlikums, aizdevuma atlikums, rēķinu kopsumma pret rēķinu servisu. Ja tās sakrīt līdz centam, varu uzticēties arī tam, kas ir starpā.

Un vēl. MI asistents šo dienu padarīja iespējamu. Viens es to nebūtu uzrakstījis vienā dienā. Bet gandrīz katra kļūda no iepriekšējās nodaļas tika atrasta tāpēc, ka salīdzināju rezultātu ar kaut ko ārēju: bankas izziņu, veco tabulu vai rēķinu servisu. Asistents raksta ātri, bet atbildība par to, vai skaitļi ir pareizi, paliek man.