Vai esat kādreiz domājuši, kas īsti notiek, kad top jauns valsts mēroga digitālais mācību materiāls? Tas nav tikai teksta rakstīšana. Tas ir stāsts par sadarbību, izaicinājumiem un negaidītiem atklājumiem. Nesen man bija tas gods un izaicinājums piedalīties skolo.lv e-kursa moduļa “Demontāža un montāža” izstrādē, kas paredzēts topošajiem automehāniķiem. Mana loma šoreiz bija atšķirīga. Es nebiju satura autors, bet gan galvenais redaktors un satura kurators – kā diriģents, kura uzdevums ir no daudzu talantīgu autoru-praktiķu iesniegtajiem materiāliem izveidot vienotu, saprotamu un skanīgu simfoniju – saistošu mācību resursu pirmā kursa audzēkņiem. Tas izvērtās par aizraujošu stāstu par haosa pārvēršanu harmonijā.

1. Izaicinājums: Informācijas Pārbagātība un “Īsināšanas Māksla”

Pirmais, ar ko saskāros, bija milzīgs entuziasms no autoru puses. Viņi, būdami savas jomas eksperti, bija sagatavojuši apjomīgus un detalizētus materiālus, kuros jūtama gadu gaitā krāta pieredze. Taču drīz kļuva skaidrs – informācijas ir pārāk daudz. Mans pirmais uzdevums bija kļūt par “skulptoru” – nevis pievienot, bet gan atņemt lieko. Viss šis process notika, stingri pieturoties pie VIAA izstrādātajām vadlīnijām, kas detalizēti reglamentē e-kursa struktūru. Tas ir ne tikai tehnisks, bet arī emocionāli smalks process, jo aiz katra teikuma stāv konkrēta autora darbs un redzējums. Nācās rūpīgi izvērtēt katru tēmu, uzdodot sev jautājumu: “Vai pirmkursniekam, kurš tikko sāk savu ceļu automehānikā, ir jāzina piecu dažādu ražotāju bremžu suportu niansētas atšķirības, vai tomēr sākumā pietiek ar fundamentālu pamatprincipa izpratni?” Tā bija īstena “īsināšanas māksla” – ar cieņu pret autoru ieguldījumu atšķirt to, kas audzēknim ir būtiski zināt, no tā, kas ir tikai interesanti uzzināt vēlāk, jau padziļinātās studijās.

2. Izaicinājums: “Tulkošana” no Praktiskās Valodas uz Pedagoģisko

Autori, būdami izcili praktiķi, rakstīja savā profesionālajā valodā – tiešā, precīzā un piesātinātā ar specifisku žargonu. Tā ir valoda, kas darbnīcā ir efektīva, taču iesācējam tā var šķist pārāk sarežģīta vai pat biedējoša. Mans darbs bija kļūt par sava veida “tulku”. Piemēram, vispārīgu frāzi “ievērot darba drošību” bija nepieciešams pārvērst konkrētos, dzīvos piemēros, kādus izmantoju arī manis veidotajā paraugā: “pastāv risks saspiest pirkstus ar domkratu” vai “ar metāla uzgriežņu atslēgu nejauši savienojot kontaktus, var izraisīt bīstamu īssavienojumu hibrīdauto akumulatoram”. Mērķis bija nevis vienkārši vienkāršot, bet gan iedegt ziņkāri un radīt izpratni par reāliem riskiem. Bija svarīgi panākt, lai jaunais audzēknis, atverot materiālu, nedomātu “man šis viss ir jāiekaļ no galvas”, bet gan “Oho, izrādās, tas ir tik loģiski un interesanti!”.

3. Risinājums: Vienota Parauga (Prototipa) Izveide

Lai cīnītos ar dažādajiem autoru stiliem, oficiālās vadlīnijas nosaka: “MSI e-kursa saturs galvenokārt tiek veidots H5P interaktīvās grāmatas rīkā!”. Šī prasība padarīja prototipa izveidi par kritiski svarīgu. Tāpēc es izveidoju vienu “parauga” H5P grāmatu, kas kalpoja kā etalons visam modulim. Tajā tika definēta vienota struktūra, teksta tonis, interaktīvo uzdevumu veidi un pedagoģiskā pieeja, radot konsekventu mācību ceļu. Tas, protams, nozīmēēja, ka faktiski viss saturs tika pārrakstīts no jauna, pieturoties pie šī parauga. Tas bija laikietilpīgi, taču tikai tā varēja nodrošināt kursa viengabalainību un kvalitāti.

4. Vizuālais Saturs: Autortiesību Problēmas un Moderns Risinājums ar AI

Liels klupšanas akmens bija attēli. Vadlīnijas šim jautājumam velta īpašu uzmanību, uzsverot, ka par katra ar autortiesībām aizsargāta darba izmantošanu ir jāsaņem oficiāla atļauja. Izmantot attēlu no Google meklētāja ir ne tikai juridiski riskanti, bet arī kategoriski neatbilst prasībām. Šeit talkā nāca mūsdienu tehnoloģijas. Lai izvairītos no šī “pudeles kakla” un nodrošinātu vizuālo materiālu kvalitāti, es izmantoju mākslīgā intelekta rīku (Google Gemini/Imagen), lai ģenerētu nepieciešamos attēlus. Tas ļāva ne tikai pilnībā atrisināt autortiesību jautājumu, bet arī iegūt tieši tādu attēlu, kāds nepieciešams – piemēram, konkrēta mezgla šķērsgriezumu vai specifisku darba drošības ainu.

Bet ar to stāsts par attēliem nebeidzās. H5P platformai ir savas īpatnības attiecībā uz attēlu izmēriem – pārāk lieli vai mazi attēli var tikt izkropļoti. Lai risinātu šo problēmu un atvieglotu darbu sev un, iespējams, arī citiem kolēģiem nākotnē, es izveidoju vienkāršu tiešsaistes rīku – Attēlu Izmēru Pielāgotāju. Tas ļauj ātri un ērti sagatavot attēlus precīzi tādā proporcijā (50:20), kāda nepieciešama H5P, tādējādi ietaupot laiku un nodrošinot kvalitatīvu gala rezultātu.

Piemērs AI ģenerētam attēlam, kas nodrošina vizuālo kvalitāti un atbilstību autortiesībām. Šāds attēls tika radīts ar konkrētu komandu (prompt), piemēram: “Gaišs un tīrs autoserviss. Mehāniķis valkā pilnu individuālās aizsardzības aprīkojumu. Darba vide ir sakopta.”

5. H5P Rīku Efektivitāte un Robežas

Lai teoriju padarītu dzīvāku un interaktīvāku, es aktīvi izmantoju dažādus H5P rīkus. Vadlīnijas piedāvā plašu klāstu, bet es koncentrējos uz tiem, kas vislabāk veicina izpratni: “velc un nomet” (Drag and Drop) uzdevumi detaļu secības noteikšanai, attēli ar aktīvajiem punktiem (Image Hotspots) detaļu identificēšanai, kā arī dažādi pašpārbaudes testi, piemēram, “aizpildi tukšos laukus” (Fill the Blanks) un vairāku atbilžu (Multiple Choice) jautājumi. Šie rīki ļauj audzēknim aktīvi darboties, nevis tikai pasīvi lasīt. Tomēr ir svarīgi uzsvērt – e-kurss ir fantastisks atbalsts teorijas apguvei, bet tas nekad pilnībā neaizstās praktisko pieredzi un tās “muskuļu atmiņu”, kas rodas, turot rokās instrumentus un strādājot reālā darbnīcā skolotāja vadībā.

Secinājumi un Aicinājums Nākotnei

Šis projekts vēlreiz apliecināja, ka kvalitatīva e-kursa izveide ir komplekss, daudzslāņains process. Tomēr, iepazīstoties ar apjomīgajām oficiālajām vadlīnijām, kļūst vēl skaidrāks, kā mēs varam šādus valsts mēroga projektus padarīt efektīvākus.

Mana pieredze iezīmēja divas konkrētas vajadzības, tāpēc vēlos izteikt aicinājumu:

1. Tehnoloģiskā sagatavotība: Lai saturs jau sākotnēji būtu tuvāks gala formātam, ir būtiski, ka tā autori pārzina ne tikai savu nozari, bet arī mūsdienu e-mācību un vizuālo materiālu veidošanas rīkus. Tāpēc es aicinu Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) apsvērt iespēju rīkot centralizētas apmācības satura autoriem par darbu ar H5P rīkiem, kā arī tādām vienkāršām grafiskā dizaina platformām kā, piemēram, Canva.com. Tas noņemtu tehnoloģisko barjeru, atvieglotu vizuālā satura veidošanu un ļautu visam procesam ritēt daudz raitāk.
2. Padziļināta izpratne par autortiesībām: Vizuālo materiālu juridiskā saskaņošana ir milzīgs “pudeles kakls”. Lai to novērstu, ir vitāli svarīgi regulāri un mērķtiecīgi izglītot autorus par autortiesību niansēm. Skaidras vadlīnijas un praktiski piemēri par to, kādus attēlus drīkst izmantot, ne tikai ietaupītu milzīgu laiku, bet arī iedrošinātu autorus radošāk pieiet vizuālā satura veidošanai.

Šie divi soļi – autoru tehnoloģiskā un juridiskā izglītošana – ir ieguldījums ne tikai konkrētu projektu raitākā norisē, bet arī kopējā profesionālās izglītības digitalizācijas kvalitātē Latvijā.

Šis ceļojums no daudziem docx failiem līdz vienotam, interaktīvam e-kursam ir bijis vērtīga mācība arī man pašam. Tas atgādina, ka mūsu, pedagogu, darbs nepārtraukti mainās un attīstās. Ceru, ka šis materiāls ne tikai palīdzēs topošajiem automehāniķiem, bet arī iedvesmos citus kolēģus nebaidīties no digitālajiem izaicinājumiem un meklēt jaunus veidus, kā padarīt mācīšanos aizraujošu. Uz tikšanos nākamajos projektos!