Šis mācību gads Latvijas profesionālajā izglītībā ir iezīmējies ar būtiskām pārmaiņām – jaunas vērtēšanas sistēmas ieviešanu. Nu, kad aiz muguras ir jau gandrīz viss mācību gads un tuvojas otrā semestra noslēgums, ir radusies pirmā praktiskā izpratne, vismaz man personīgi, par to, kā šī jaunā sistēma sāk iedzīvoties realitātē.
Mana interese un vēlme dalīties pieredzē sakņojas vairākos aspektos. Man bija iespēja piedalīties Skola2030 projektā, kur kopīgi ar citiem kolēģiem izstrādājām jaunus mācību materiālus, kas jau ietver šos jaunos principus. Vienlaikus es aktīvi cenšos ieviest jauno pieeju savos mācību priekšmetos, kas ir prasījis padziļinātu jaunās sistēmas izpēti un praktisku pielietošanu ikdienas darbā. Šīs pārmaiņas, manuprāt, ir solis ceļā uz vērtēšanu, kas, kā norādīts Skola2030 materiālā “Vērtēšana, kas izceļ vērtīgāko!”, patiesi fokusējas uz to, kas skolēnam izdodas un kas vēl jāpilnveido.
Tāpēc šī raksta mērķis ir ne tikai dalīties savā līdzšinējā pieredzē un redzējumā par jauno vērtēšanas kritēriju izstrādi un moduļu sasniedzamo rezultātu principu, bet arī rosināt plašāku diskusiju. Es vēlos aicināt citus pedagogus uz viedokļu apmaiņu – kā šīs pārmaiņas tiek uztvertas un ieviestas citās profesionālās izglītības iestādēs? Kāda ir reālā prakse un ar kādiem izaicinājumiem vai tieši otrādi – ieguvumiem – saskaras mani kolēģi?
Jaunā vērtēšanas paradigma: No sasniedzamajiem rezultātiem līdz skolēnam saprotamiem kritērijiem
Lai izprastu jauno vērtēšanas kārtību, vispirms ir būtiski saprast, kā tiek veidots pats modulis jeb mācību priekšmets. Jaunajā pieejā, kas detalizēti aprakstīta arī Skola2030 metodiskajā līdzeklī “Skolēnu mācību sasniegumu summatīvā vērtēšana”, mācību priekšmets sastāv no skaidri definētiem sasniedzamajiem rezultātiem (SR). Tos var salīdzināt ar puzles gabaliņiem – tikai tad, kad audzēknis ir apguvis katru no tiem, veidojas kopaina, un viņš iegūst pilnīgu izpratni par konkrēto moduli. Katrs SR apraksta, kas audzēknim ir jāspēj darīt, kas viņam ir jāzina un kas viņam ir jāizprot, un parasti tiek dalīts divos apguves līmeņos: vidējā un optimālā. Šī pieeja palīdz definēt skaidrus “vērtēšanas indikatorus”, kas ir konkrētas prasības skolēna sniegumam.
Kā piemēru var minēt moduli “Mehāniskās sistēmas industriālajā ražošanā” (PA1) topošajiem mehatronisko sistēmu tehniķiem, kur viens no SR paredz, ka audzēknis spēj raksturot nozares specifiku, zina procesus un pienākumus, un izprot tehniķa lomu. Lai šo SR sasniegtu, tiek apgūti temati, piemēram, “Industriālā ražošana: jēdziens, ražošana un ražošanas uzdevumi”. Šim tematam vidējais apguves līmenis varētu būt spēja definēt jēdzienu “ražošana” un nosaukt galvenos uzdevumus, bet optimālais – izskaidrot ražošanas būtību un uzņēmumu uzdevumus.
Pārbaudes metodes (testi, kontroldarbi, praktiskie darbi) būtiski nemainās, taču fundamentāli mainās tas, kā mēs vērtējam. Vērtēšana kļūst, es teiktu, ļoti “robotizēta” – mēs skatāmies, vai konkrēts nosacījums, kas izriet no apguves līmeņa apraksta, izpildās vai neizpildās. Personīgi esmu šo vērtēšanu sadalījis nosacītā trīs punktu sistēmā: 0 punkti (nosacījums nav izpildīts), 1 punkts (izpildīts vidējā apguves līmenī), 2 punkti (izpildīts optimālā apguves līmenī). Katrai konkrētai prasībai vai zināšanu demonstrācijai tiek piešķirti šie punkti.
Sastādot pārbaudījumu, piemēram, tehnisku pārspriedumu par industriālo ražošanu, kritērijos konkrēti definējam sagaidāmo: 0 punkti – nemin jēdzienu, nenosauc uzdevumus; 1 punkts – definē jēdzienu, nosauc uzdevumus; 2 punkti – papildus izskaidro būtību un uzņēmumu uzdevumus. Veidojot kritērijus, svarīgi sev pajautāt: “Kāpēc tieši šādi punkti?”. Tas palīdz “iejusties audzēkņa ādā” un formulēt kritērijus maksimāli nepārprotami, lai katrs audzēknis skaidri zinātu, kas no viņa tiek sagaidīts. Tas saskan ar Skola2030 principu par skolēnu iesaisti vērtēšanā, iepazīstinot ar mērķiem un kritērijiem.
Īpaši svarīgi ir nodrošināt “spēles noteikumu” caurspīdīgumu. Ja vērtējam, piemēram, darba noformējumu, audzēknim jau iepriekš ir jāzina šie nosacījumi. Mēs nevaram atsaukties uz neskaidriem skolas noteikumiem, ja tie nav bijuši komunicēti. Skola2030 metodiskais līdzeklis uzsver “taisnīgumu” kā pamatprincipu, kas ietver skaidrus uzdevumus un kritērijus. Tādēļ iesaku šos kritērijus regulāri atgādināt.
Lai ilustrētu pieeju praksē, aplūkosim piemēru no Programmvada metālapstrādes darbgaldu operatora apmācības. SR: “Audzēknis spēj izvirpot detaļu atbilstoši rasējumam un tehniskajām prasībām.” Uzdevums: Izvirpot detaļu ar dažādiem elementiem (rādiusi, urbumi, vītnes). Kopējais punktu skaits – 20.
- Sagataves izvēle un iestatīšana:
- 0p: Nepareiza sagatave.
- 1p: Pareiza sagatave, bet nepareizi iestatīta.
- 2p: Pareiza sagatave, pareizi iestatīta.
- Instrumentu izvēle:
- 0p: Nepareizi instrumenti.
- 1p: Daļēji pareiza instrumentu izvēle.
- 2p: Visi instrumenti pareizi.
- Programmas sastādīšana/darba secības plānošana:
- 0p: Būtiskas kļūdas.
- 1p: Nelielas kļūdas, kas ietekmē kvalitāti.
- 2p: Programma/plāns pareizs un efektīvs.
- Detaļas izgatavošana un izmēru kontrole (piemēram, diametram D=50mm ar pielaidi ±0.1mm):
- 0p: Izmērs ārpus pielaides vairāk par 0.5mm.
- 1p: Izmērs pielaides robežās, bet ar lielāku novirzi (piem., ±0.1mm līdz ±0.5mm).
- 2p: Izmērs precīzi atbilst pielaidei (±0.1mm).
Šāda pieeja ļauj objektīvāk novērtēt un sniegt konkrētu atgriezenisko saiti, un audzēknim ir skaidrs, kas tiek sagaidīts.
Vērtēšanas kritēriji – tilts uz skolēna izpratni un efektīvu atgriezenisko saiti
Būtiski ir ne tikai tas, kā mēs vērtējam, bet arī tas, ko šī vērtēšana dod pašam audzēknim. Pareizi izstrādāti un, galvenais, audzēknim saprotami vērtēšanas kritēriji kļūst par spēcīgu instrumentu viņa paša mācību procesa vadīšanā. Kad audzēknis zina, pēc kādiem parametriem tiks vērtēts viņa darbs, viņš daudz labāk spēj koncentrēties uz būtisko, veikt pašnovērtējumu un izprast savas stiprās un vājās puses.
Tieši šeit jāuzsver atgriezeniskās saites nozīme. “Pliki punkti”, piemēram, “18 no 20”, paši par sevi ir maz informatīvi. Daudz lielāka vērtība ir tad, ja audzēknis redz, kā šie 18 punkti veidojas: kurās sadaļās ir iegūti maksimālie 2 punkti, kur ir 1 punkts, un, pats galvenais, kur ir 0 punkti. Šāda detalizēta atgriezeniskā saite palīdz audzēknim nevis vienkārši samierināties ar vērtējumu, bet gan saprast konkrētus soļus, kā savu sniegumu uzlabot nākotnē. Tas pilnībā saskan ar Skola2030 uzsvērto formatīvās vērtēšanas būtību, kur atgriezeniskajai saitei ir jābūt konkrētai, izmantojamai un jāpalīdz skolēnam saprast: “Kas man izdodas? Kas vēl ne? Ko darīt tālāk, lai izdotos?”. Tādējādi vērtēšanas kritēriji kļūst par tiltu starp skolotāja vērtējumu un skolēna reālo izpratni par savām zināšanām un prasmēm. Skaidri kritēriji arī mazina vērtēšanas subjektivitāti un var palielināt skolēna mācīšanās motivāciju, jo viņš redz tiešu saikni starp savām pūlēm un rezultātu.
Jaunā pieeja profesionālās izglītības vērtēšanā, kas balstās uz sasniedzamajiem rezultātiem un skaidri definētiem kritērijiem, manuprāt, ir solis pareizajā virzienā. Tā sniedz iespēju padarīt vērtēšanas procesu objektīvāku, caurspīdīgāku un, kas ir vissvarīgāk, vairāk orientētu uz paša audzēkņa izaugsmi un izpratni.
Un nobeigumā…
Lai gan šajā rakstā esmu centies ieskicēt savu redzējumu un praktisko pieredzi, strādājot ar jauno sistēmu – es gribu dzirdēt arī Jūs! Jebkuras jaunas sistēmas ieviešana ir saistīta ar izaicinājumiem. Tas prasa laiku, iedziļināšanos un, iespējams, arī domāšanas maiņu gan no pedagogu, gan audzēkņu puses. Tāpēc es vēlos aicināt jūs, kolēģi, uz diskusiju:
- Kāda ir jūsu pieredze ar jauno vērtēšanas sistēmu?
- Kādus ieguvumus un izaicinājumus jūs saskatāt?
- Kā jūs veidojat vērtēšanas kritērijus, lai tie būtu gan objektīvi, gan saprotami audzēkņiem?
- Kā jūs nodrošināt efektīvu atgriezenisko saiti, kas balstīta uz šiem kritērijiem?
- Vai ir kādi konkrēti piemēri vai metodes, ar kurām jūs vēlētos dalīties?
Ticu, ka, apmainoties ar pieredzi un idejām, mēs kopīgi varam pilnveidot savu darbu un padarīt profesionālo izglītību vēl kvalitatīvāku un mūsdienu prasībām atbilstošāku. Pedagogu sadarbība un vēlme mācīties vienam no otra ir atslēga veiksmīgai jauno pieeju ieviešanai un nostiprināšanai mūsu skolās.
Atbildēt